2012. gada 12. marts

Griķu diētas nedēļa. Ne ļoti īss pārskats.

Pagājis apmēram mēnesis, kopš sākām runāt par griķiem, un nedēļa, kopš nosvērāmies un es pirmo reizi pirms gulētiešanas gribēju "kaut ko apēst", bet sapratu, ka tā vis nevarēs. Ka būs jāiztur.

Cilvēki. 5 pustraki velosipēdisti un viņiem līdzīgie - mēs ar Renāti aizstāvējām sieviešu tiesības būt vājām, bet ne tik ļoti, lai padotos 8. marta priekšā, Andris, Dzintars un Toms pārstāvēja civilizācijas vīrišķo daļu. Pustraki, jo ar veselu prātu jau neviens nedēļu neēdīs tikai griķus ar piedevām, nepārtraucot trenēties. Toms gan uzreiz pateica, ka ēdīs arī visu ko citu, vienīgi ēdienkartē iekļaus griķus, nevis, piemēram, kartupeļus. Neliels spoileris - viņš pazaudēja procentuāli visvairāk kilogramu.

Par metodēm. Griķi + dārzeņi garšai, tēja, kafija. Man gan maltīte pamatā bija aptuveni 1:1 griķi ar dārzeņiem, gan sautētiem, gan svaigiem. Pagatavošanas veids - jebkāds, neesam raw-food piekritēji, bet var arī apliet un noturēt nakti ūdenī. Pamēģināju - ēdami, tomēr es pēc tam viņus vēl uzvārīju, man patīk silts ēdiens. Dārzeņi - izmantoju sīpolus, ķiplokus, tomātus, cukini, ķirbi, kāpostu, burkānus - dārzeņus, kuros nav īpaši daudz cukura. Tomēr cukuru velobraukšanas un skriešanas dēļ vajag, to izjutām uz šosejas. Trešdien, skatoties filmu, apēdām pa pus-avokado, nedēļas laikā 5 āboli. Tika apēsts 1.1kg griķu, pēdējā porcija vēl stāv ledusskapī. Pagatavošana - patiešām dažādi, vārīju arī griķu-kāpostu-sīpolu zupu. Šī NEBIJA populārākā internetā atrodamā griķu diēta, kurā atļauts ēst griķus un kefīru, ar variācijām.

Par mērķiem. Svars - protams. Sākās viss ar to, ka Dzintars ieminējās, ka "baigi viegli nāk svars nost, 2 nedēļas, un teju padsmit kilogrami. Tikai vēl arī jābrauc". Mēs tādi foršie, uzreiz pavilkāmies. Nedēļa tika atlikta pēc dzimšanas dienām, tomēr 8.martu neņēmām vērā - mēs esam stipras meitenes :) Man ar svaru nekad nav gājis viegli, tomēr uz diētām neesmu "sēdējusi", jo raksturs ir ārkārtīgi vājš, arī daudz maz veselīgi ēst es varu tikai tad, kad naudas mazāk, jo vienmēr gribas kaut ko saldu [par laimi, mazāk kā bērnībā, kad cukurs no cukurtrauka pazuda ēdamkarotēm. Es nepārspīlēju], un ar 1 karoti no saldējuma kastes es nevaru samierināties. Patiesībā es dziļi ticēju, ka man pašausies roka "jo neviens taču nezinās, ko es apēdu". Izrādās, ja iespītējos, tad varu izdarīt arī ko šādu. Tieši rakstura audzināšana bija otrs, patiesībā pat vēl lielāks mērķis kā svara dabūšana lejā. Es zinu, ka ir cilvēki, kas ēd kā cālīši, bet es tāda noteikti nekad neesmu bijusi, es vienmēr esmu ēdusi DAUDZ, sāta sajūta iestājas, bet turpinu ēst, jo garšo, apstāties nevaru. Vienmēr esmu bijusi no cilvēkiem, kam tieši ēšanas process sagādā baudu. Trešais valis, ko patiesībā apzinājos tikai šīs nedēļas laikā - organisma attīrīšana no ķīmijas, garšas pastiprinātājiem, kas slēpjas VISUR - saldumi, maize, viss iespējamais. Šķita, ka garšas kārpiņas ir tā nomērdētas, ka burkāns nevis negaršo pēc burkāna kā bērnībā, bet es to garšu vienkārši nejūtu. Un nedēļas beigās varu teikt - man bija šķitis pareizi. Ooo, bet pilnīgi noteikti veikala burkāni ir pilni ar minerālmēslu paliekām, utt. Tomēr pārvākties uz salmu būdu meža vidū un pati audzēt visu pēc kārtas es pašlaik neesmu gatava, tādēļ priecājos, ka man pēc nedēļu ilgas griķēšanas ir dota iespēja sagaršot kaut tos pašus minerālmēslus :) par griķu īpašībām var lasīt pilnīgi visur internetā, piemēram, šeit; to šeit netulkošu un neatstāstīšu. .

Par procesu. Bija ĻOTI grūti. Īpaši pirmās dienas, kad apziņa, ka to vajag paveikt līdz galam, vēl nebija nostiprinājusies, un atlikušo dienu šķita tik daudz. Gribējās visu ko - sākot ar saldumiem, beidzot ar kārtīgu karbonādi, un kairinātāji bija visi iespējamie - ledusskapja saturs, konditoreja mājas pirmajā stāvā, veikala pilnie plaukti, reklāmas internetā, vai gluži vienkārši ēdieni, kas man vienmēr ir garšojuši. Par laimi, dzīvokļa biedrene nebija mājās līdz pat ceturtdienai - līdz ar to dzīvoklī nevaldīja nepārtraukta ēdiena smarža, un pamatā vienīgie, kas uz plīts vārījās, bija mani griķi un dārzeņi. Uz nedēļas beigām saldumu kāre izbeidzās. Vai nu tādēļ, ka sāku ēst burkānus, kuros tomēr ir salīdzinoši daudz cukura, vai arī tādēļ, ka cukura līmenis asinīs nostabilizējās, tā lēkāšanu vairs neizraisīja mākslīgie saldinātāji, neradās "bedres", kas parasti atkal izraisa cukura pārdozēšanu [mana teorija, par šo tēmu kaut kad senāk esmu lasījusi].
Kursu noturēt palīdzēja tieši tas, ka svara zaudēšana bija tikai viens no mērķiem - daudz vairāk gribējās savest sevi kārtībā pārējās jomās. Un pierādīt sev, ka vismaz kaut ko spēju novest līdz galam. 8. martā dzīvokļa biedrs iedāvināja manu mīļāko kakao desertu, ko es citkārt nedomādama, acis nepamirkšķinādama, būtu notiesājusi. Un, lai arī nu šīs nedēļas fināla svēršanās ir aiz muguras, un es it kā drīkstu, tomēr kārbiņa ir neatvērta, jo ir parādījies jautājums - "vai man to vajag? ko tas man dos? vai tas man palīdzēs treniņā vai, galu galā, izdzīvot?". Atbilde ir diezgan skaidra. Nedēļas laikā vairākkārt netieši aizdomājos par to, cik ir "izdzīvošanas minimums", jo taisnība tomēr ir tiem, kuri saka, ka ēdam, lai dzīvotu, nevis otrādāk.
Nedēļas mīnuss bija nespēks, iedomāts vai reāls, nezinu, bet bija. Tas lielā mērā sasaucas ar nākamo punktu par sportošanu, tomēr tieši ēšanu tas ietekmēja ļoti. Ko es parasti esmu darījusi, kad šādi jūtos? Saldumi. Sviestmaize. DAUDZ sviestmaižu, jo - apēd vienu, gribēsies vēl. Īsais ceļš uz ledusskapi [pāris metri no rakstāmgalda], no kura līdz šim ārkārtīgi reti tika izvilkts un nomizots burkāns. Nedēļas beigās viss nostabilizējās, un nespēka iestāšanās nozīmēja vien to, ka sen nav ēsti griķi. Sakārtoju ēdienreizes. Atklāti sakot, viņus nemaz tik daudz nav iespējams apēst [vizuāli iedomājieties griķu paciņu, ~10 vidēja lieluma burkānus, vidēju kāpostgalvu, sīpolus un vēl šo to. Un tagad iedomājieties savu VIENAS dienas maltīšu kopējo tilpumu un pareiziniet ar 7. Joprojām darbojas augstākimētais pieļāvums par cilvēkiem, kas ēd maz vai normāli - tad kādreiz paskatieties uz ēdelīgu kolēģu pusdienās apēsto un sareiziniet ar 7, iegūsiet spilgtu nedēļā apēstā tilpuma salīdzinājumu]. Dīvains fakts - visu nedēļu staigāju ar pilnu vēderu, varētu teikt, ka ēdu manāmā nespēka dēļ, tāpēc, ka kaut kas jau ir jāēd, kalorijas IR vajadzīgas. Līdz šim ēdu, kad GRIBĒJĀS ēst. Katrā ziņā interesanta pieredze. Ja kādam tas izbrīnu neraisa, tad izlasiet vēlreiz par manu cenšanos līdzšinējā dzīvē sevi novest līdz neveselīga cilvēka stāvoklim, un ar dažādajām gastronomiskajām iegribām un to piepildīšanu un pārpildīšanu es to lielā mērā biju paveikusi godam.

Par sportošanu. Bija skaidrs, ka braukt ātri un daudz nevarēs vis. Pirmajās 2 dienās ar Tomu un Renāti bijām slēpot, neskrēju pa galvu pa kaklu, bet piebremzēju, un paliku dzīva. Liela pārgalvība bija 2. dienā, kad viss vēl gāja šķērsām, smadzenes pieteica streiku, organisms brēca pēc citādākas pārtikas, pirms slēpošanas izmēģināt bodybike, bet, tā kā man Liene laipni atdeva savu sportakluba abonementu, vajadzēja izmantot iespēju. 45min laikā nokusu bezjēgā, bet nevarētu teikt, ka nebija spēka. Spēka bija ļoti daudz. 2 dienas sanāca izlaist, ko patiesībā ļoti nožēloju - pamatā jau tādēļ, ka piektdien muskuļi nebija atjaunojušies [ja reiz pārtika to neveicina, tad man tomēr vajadzēja būt tik gudrai un saņemties stiepšanās vai jogas vingrinājumu sērijai]. Piektdien atpakaļ zirgā jeb uz velo. Gāja grūti, jo savu zirgu pa ziemu esmu piebeigusi līdz pēdējam, radās lielas problēmas ar aizmugurējo ratu, mīties bija 2x grūtāk. Bonusā pretvējš, tādēļ pēc 40km pieveikšanas jutos tā, it kā to pašu būtu minusi ar ātrumu apmēram 30km/h to izspiesto 23km/h vietā. Smagi. Vakarā ēšana, no rīta pamodos , un...ēst negribas. Izdzēru krūzi tējas un devos skriet. Pašai šķita, ka knapi velku kājas, tomēr ātrumu dabūju tieši tādu pašu kā skrienot ar bļodiņu spēcinošām auzu pārslām vēderā. Nespēks - tas gan, un skriet stundu šādā stāvoklī ir daudz grūtāk kā braukt 2h vai vairāk. Toties visu pārējo dienu nodzīvoju tādā kā eiforijas stāvoklī, sajūta tik viegla, ka sāku pat šaubīties par savu garīgo veselību :D Braukšana pēdējā dienā - mazais murdziņš, jo atkal pretvējš. Apmānīju sevi, uzbraucot uz veloceliņa, kur galīgi netīšām satiku brāli, kurš bija devies skriešanas treniņā, un tā nu man bija iemesls pāris kilometrus pavizināties lēnām. Pa vējam tiešām izdevās izspiest pa 30km/h, Kristaps, kurš pievienojās atceļā, vēl iestūma, - neslikti. Braukšana ilgāku laiku patērē daudz enerģijas. Pirms lielā starta jokojāmies, ka līdzi jāņem kārbiņa ar griķiem..un tas patiešām tika darīts. Es ne, bet Andris piektdien pauzē pie velomeistariem no somas izvilka griķu maisiņu. Lielākais atklājums - grauzt burkānu pie stūres ir dīvaini, bet efektīgi. Un garšīgi.
Pavelkot svītru, varu teikt, ka šāda ēdienkarte ir savienojama ar zema pulsa treniņiem, jo nogurums parādās daudz ātrāk. Novērojums no pulsa skaitītājiem - tik augstus pulsus kā pirms tam nevar dabūt.

par REZULTĀTIEM. Sāksim ar foršo - nedēļas laikā esmu atvadījusies no 6kg un no 5cm viduklī. Sākuma svars bija liels, 78kg, bet nu esmu norāpusies zem "augums-100", un patiesībā esmu ļoti, ļoti apmierināta. Ja nopietni, man nav ne jausmas, kas ir tie 6kg - muskuļi? tiešām tauki? tikai pirms tam regulāri pārpildītais kuņģis beidzot ir tukšāks/mazāks? tad jau vairāk runā vidukļa apkārtmērs un rūkošās tauku kārtiņas.
Labs garastāvoklis. Apziņa - es varu kaut ko novest līdz galam, tas patiesībā ir viens no pamatīgākajiem ieguvumiem. Bija jautājums par ādu - nedēļas laikā pumpas nemetās, uz beigām parādās dīvainas, daudzas un maziņas, ne iekaisušas. Nav ne jausmas, katrā gadījumā tās visas sēnītes mīl cukuru, un visas nedēļas laikā tas viņām tika liegts. Jāskatās, kas notiks vēl pēc nedēļas. Meitenēm interesēs, ka mēnešreizes nav sāpīgas, kaut līdz šim ik reizi vismaz 1 dienu noteikti esmu vēlējusies būt mirusi vai spēt rāpot pa sienām (tam noteikti arī ir sakars ar cukura līmeni vai ko tādu).
Protams, ka man joprojām gribas sintētiskās, pārspīlētās garšas, nevis savā ziņā plikos griķus. No otras puses - ūdenī sautētie dārzeņi, ko pagatavoja Andris, bija nepārspējami. Bez eļļas, ar tīrām garšvielām, kaut kas tāds, pret ko man patiesi nebūtu pretenziju arī ikdienas ēdienkartē. Ieguvums nr1 - saprašana, ka "var arī tā", un "tā" nebūt nenozīmē pliekani un tukši.

Milzīgu paldies, pirmkārt, varu teikt cilvēkiem, kuri ar mani kopā iesaistījās šai avantūrā. Katrs pavisam noteikti ar savu motivāciju, tomēr ikdienas sarunas internetā un klātienē ļoti, ļoti palīdzēja noturēties, ir ārkārtīgi forša tā "pleca sajūta", ka vari pasūdzēties, ka "varētu tagad kādu šokolādi. DAUDZ ŠOKOLĀDES. Vai PICU. Nē, KARBONĀDI!!!", un citi māj ar galvu un reāli tevi saprot. Ļoti palīdz tas, ka Renāte 8. martā saka "man te visi ēda saldumus, man arī uzdāvināja, bet es atteicos".
Mamma uztraucās, apjautājās, bet nenosodīja.
He, paldies interneta videi, kurā gan esmu nepieklājīgi izklājusi savu personību, taču, apzinoties, ka dažiem no tiem, kas lasa vai izliekas lasām, kaut kas no šī tādā vai citādā veidā interesē, galīgi negribējās pacelt ķepiņas, apēdot desmaizi. Bet ai, kā gribējās ;)

Par to, kas būs tālāk, man nav ne jausmas. Es neesmu cits cilvēks, nedēļas laikā noteikti nav iespējams mainīt kustības virzienu par 90`, tomēr man bija fantastiska iespēja paskatīties uz sev no malas, pavērtēt savu standarta rīcību atsevišķās situācijās. Vai es nedabūšu svaru atpakaļ? Kas to lai zina, bet gribētos ticēt, ka nē. Nākamā nedēļa pašlaik tiek plānota ar to pašu ēdienkarti, klāt ņemot olbaltumvielas no dzīvnieku pasaules - vistas fileja, zivis, biezpiens, kā arī, iespējams, rieksti. Par to, vai brokastīs ēst manas mīļās auzu pārslas [vienīgais veselīga cilvēka paradums, ko piekopju jau no decembra], es vēl ar sevi diskutēju.

Ee, jautājumi? :) Katrā ziņā es uzskatu, ka, ja ES varu, tad to var jebkurš, tikai pareizi jānostāda mērķi, kā labā tas tiek darīts. Jā, un zināt ko? Man griķi joprojām garšo.

Un pielikumā - īsas, nedaudz rediģētas piezīmes, ko veicu katru dienu.. :)

05 marts 2012 @ 23:07
griķu diena pirmā.

Pagaidām nav grūti, iestāstīju sev, ka vajag, tātad nedrīkst. bet biezpienmaize uz mani skatās, piemājas konditorejai durvis pavērtas, ledusskapī biezpiens ar melleņu ievārījumu.. un siermaizīti gribas. sviests kkāds. tā jau tas būs, visskarbākā cīņa ir ar gribasspēku. jātrenē. tas arī bija iemesls izaicinājuma pieņemšanai. pārējiem arī it kā iet labi, pagaidām par visu vēl smejamies.
biju slēpot, atnāca Toms mācīties, pirmo reizi uz slēpēm, un tā nu es ar viņu noslēpoju 5 aplīšus Uzvaras parkā, vairāk negribējās, un arī spēka nav. protams, ka tas tā griķu dēļ. jāpiebremzē ar slodzi, tā vietā ilgāki lēni treniņi.


06 marts 2012 @ 23:01
griķi. diena otrā.

pareizā recepte - no rīta ilgi gulēt, ātri iet no mājas laukā, daudz padarīt, un tad vakarā būs vienalga, ko bāzt mutē. nav jau tik traki, tos griķus ēst var, man garšo. joprojām pa reizei gribas kaut ko, kam ir specifiska garša, piemēram, vistas karbonādi. par brīnumu, negribas saldumus, tikai kaut ko "pamatīgu". nevar jau visu laiku putru un zupu ēst, kad sagribas ko reālu graužamu, ēdu kāpostus.
ar kājām nostaigāti vairāk kā 10km, 40-45min Āgenskalna Cityfitness bodybike, izmēģināju, iepatikās. nepilna stunda slēpojot Uzvaras parkā. bišķi baidījos, kā būs tūlīt pēc baikiem, bet izdzīvoju, izdzēru tēju [BEZ cukura, ja!] un aiziet :)
otrās dienas summary - viss ir forši :)

08 marts 2012 @ 00:15
griķi. diena trešā.

ciemos bija Andris. PĀRĒDĀMIES. tik pilns vēders bez smaguma sajūtas man nav bijis nez cik ilgi. kausiņš griķu un kausiņš dārzeņu sautējuma [cukini, ķirbis, tomāts, sīpoli, ķiploki, burkāni. viss, izņemot burkānus, ar zemu cukuru]. NEREĀLI garšīgi. foršas tās diētas ;)
nav ne jausmas, kā šitā var zaudēt svaru, bet tur iekšā kaloriju ir ārkārtīgi maz. biju gaidījusi mūždien tukšu vēderu, bet - 3 dienas, un es joprojām esmu dzīva. rīt vajadzētu braukt, daudz un dikti, bet izskatās, ka aizņemta diena.
pēc vakardienas slēpošanas un baikiem kājas dīvainas, bet uz priekšu kustos. būs labi.

09 marts 2012 @ 00:46
griķi. diena ceturtā.

3 krūzes tējas, 1 krūze kafijas, 1 krūze cigoriņu kafijas. krūze=0.7l. cigoriņu kafija - nu, īstā. apgrauzdēti sakņu gabaliņi. no veikala bija jātinas ļoti ātri prom, lai pie seleriju kātiem un tomātiem grozā neielec kaut kas, kas ne tuvu neatgādina griķus..
2 āboli, daudz griķu.
dzīva un pārēdusies.
griķi ir griķi, ja reiz sola, ka tīra organismu, tad to arī dara. 4 dienas, un seja acīmredzami ir tīrāka. uz pleciem arī nekas nemetas.
vakarā saģērbos [-7`C tas prasa īpašu pieeju un laiku], savilku ķiveri un sakārtoju lampiņu, nogāju lejā un sapratu, ka velo nebrauc. ļooooti dusmīga Daina. tā kā visas dienas laikā tika apēsti tikai 2 āboli, kāpu atpakaļ augšā un par godu neizdevušamies treniņam sarijos griķus. bet ārā TĀDS pilnmēness.. braucot pāri Akmens tiltam, mēness tikko parādījās no pamales, milzīga, oranža bumba..

09 marts 2012 @ 22:49
piektā griķu diena

taaaaaa. beidzot ir izvārīta visa 1kg paciņa [tas nenozīmē, ka apēsta - tur ir vismaz rīt visai dienai vēl]. 1kg griķu nedēļā un dārzeņi - how cool is this? :)
braucot treniņā, secināju 2 lietas. pirmkārt - maz spēka, tas jau bija sagaidāms. otrkārt - kādus vēl batoniņus vai vēl kko - kabatā līdzi jāliek nomizots burkāns. min pedāļus un grauz. 5 dienas, un pilnīgi sajūtama dārzeņu garša, ko līdz šim es neizbaudīju pilnībā. mostas atrofējušās un nomērdētās garšas kārpiņas. jā, pica un viss pārējais ir garšīgi, nenoliegšu. bet piestūķēt ar to vēderu.. es pavisam noteikti turpmāk par to 2x pārdomāšu, pirms to darīšu. vismaz tuvākajā laikā. jūtu, ka vajag vēl vienu nedēļu bez ķīmiskiem garšas uzlabotājiem, lai man reāli garšotu šokolāde, nevis es visu tāfelīti aprītu neskatoties. un būs tā nedēļa.
nedēļas laikā iegūtās mantas - man uzdāvināja šokolādi un kakao desertu, laikam jau tāpēc, lai paskatītos, ko es darīšu. šokolādes gabaliņi rindiņā atvilknē [SEŠPADSMIT gabaliņi!], deserts ledusskapī.
puiši saka, ka svars nekrītas - man svaru nav, es šorīt izmērīju vidukļa apkārtmēru, un, ka tavu neražu, -4cm. un tas, no vienas puses, ir sliiikti. lūk, kāpēc-> lai arī vēderam ir diēta, nolēmām, ka tā nebūt nav jāievēro arī galvai. visi kopā aizgājām uz Nacionālo teātri, Kapusvētku PR. smiekliņi 2.5h garumā. BET lielākie smiekliņi un apjukums bija pusstundu pirms tramvaja atiešanas, kad tika secināts, ka bikses, ko novembrī knapi dabūju kājās, karājas kā maiss. žakete, kas smuki apņēma vidukli, karājas kā maiss. sakarā ar šo es tagad meklēju cilvēku, kas gribētu smuki pāršūt manas glaunās drēbes...
enīvei, viss joprojām ir baigi labi :)
par slikto - velo pagalam. tas pēc ziemas jau bija gaidāms, bet nu tik pagalam, ka rumba jāmaina ar steigu. kasete, ķēde.. bet vispār biju rēķinājusies ar lielākiem cipariem. nobraucām tikai 40km, es beidzos nost, Andris arī [man mtb ar 2.2 riepām, viņam šosejnieks, es nez, vairāk par 2cm nebija.. es gan braucu aizvējā, vai vismaz pēdējiem spēkiem mēģināju noķert aizvēju - brīžam atpaliku tā pa nopietnam]. minās grūti, spēka nav, pēc otrdienas baikiem+slēpošanas tā arī "neatbraucu", atstāju sāpošas kājas...
p.s. jā, bet piloša picas šķēle vai īsts saldējums nebūtu par skādi :) garšīgi ir, ko padarīsi :)

10 marts 2012 @ 15:46
piecarpus dienas zem griķu zīmes.
all the freaky people make the beauty of the world :)
jāpieraksta. krūze zaļās tējas ar citronu, 1h/10km skrējiens gar kanālmalu, bez brokastīm, pēc tam karsta duša, smaržīgi mati, brokastīs [14:00, lol] griķīši un svaigi dārzeņi [selerijas kāts, tomāts, spinātu lapiņas un nedaudz kāposta], kafija. klausos Michael Franti playlist, un man ir ļoooooooti labi. viegli. priecīgi :) TĀDS chill.. es sāku sev patikt aizvien vairāk. spogulī un ārpus tā. ne jau tāpēc, ka esmu izturējusi griķus, ne jau tāpēc, ka ir mīnuscikturtie cm no visurienes nost.. bet tāpēc, ka.. jā, tāpēc, ka es sevi ļoti, ļoti mīlu :)
jāsāk domāt, ka griķi atstāj nopietnu ietekmi uz smadzeņu darbību... :)

11 marts 2012 @ 00:05
griķi, sestā diena

līdzsvars ir aizgājis pa pieskari. nogurums. es, protams, pārspīlēju, bet visu sašķobīja daži notikumi - tai skaitā tas, ka nu es no visas kompānijas esmu palikusi vienīgā, kura izturējusi griķus, griķus, griķus. jopcik, kā var "apēdu bulciņas, jo nezināju, ko ar viņām darīt". pff...
tātad - nogurums. neliela apātija. fiziski nedaudz neturos uz kājām, bet tas arī nekārtīgā miega režīma dēļ. bet viss kārtībā, pamatā es jūtos labi [atbilstoši normai/tā, kā man vajadzētu pie šādas ēdienkartes justies]
dzeru tējas, daudz un dažādas. zaļā tēja + citrons + ingvers + ķimenes + kanēļa miza. garšīgi. neprasās saldu. vispār neprasās neko saldu, uz šokolādi mierīgi varu skatīties. padodiet tikai normālu ēdienu, gaļu, biezpienu. pirmdien būs nedaudz citādāk. ņemšu klāt filejas, zivis, olbaltumus, riekstus un vēl šo to.
ko darīt ar tiramisū, kas nu jau kkur top, un tiks kopīgi tiesāts rītvakar?
nekas, rīt es braukšu. braukšu viena un izbraukšu visas sīkās dusmas laukā.

[svētdienā viss sastājās pa vietām, laikam jau beigu tuvums bija saožams. jā, mēs apēdām tiramisū, šokolādi, zefīrus.. un man ir daudz spēka nākamajai nedēļai.]

3 komentāri:

  1. Diezgan forši un apsveicami, sevišķi tie 6 kg :) Es jau sen esmu pārliecināta, ka griķi ir labs produkts, un tos vismaz katru otro dienu var lietot uzturā :) Te var redzēt, kādus brīnumus dara trīs lietu savienojums - griķi, laba kompānija, un izvairīšanās no cukura :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. par cukuru vislielākā taisnība, un daudz ko deva arī fiziskā slodze, jo tā vienkārši jau nevar sēdēt un gaidīt, ka kilogrami ripos - pati zini :)

      Dzēst
  2. Ļoti iedvesmojošs un visādi citādi foršs apraksts. Malacis :)

    AtbildētDzēst