2012. gada 3. janv.

novembris - decembris 2011

varētu pat teikt, ka beidzot ir tik daudz darāmā, ka ierakstīt nav laika.. par visu pēc kārtas, sākot ar novembri..


pēc lidojuma Garkalnē izturēju precīzi nedēļu bez kāpšanas uz velo. tiesa, pa vidu bija viens skrējiens - pašsajūta normāla, tāpēc atļāvos arī ko vairāk par gulēšanu gultā un galvas saudzēšanu. sāku iet uz baseinu, uz Xrace pjedestāliem bijām salasījuši dāvanu kartes Ķeizarmežā. biju Baložos, izbraucu palielu apli gar Ādažiem, pārsvarā pa mežu, un ielīdu ezeriņā, kas gadījās pa ceļam.

18. novembrī braucu Velomena ekspedīcijā 93km Latvijai 93. dzimšanas dienā. nobraucām nedaudz vairāk, kā arī vakarā ap 10km skatīties salūtu. sportiski svētki!

25. novembrī pēdējā peldēšanas reize, pa 4 reizēm nekādus uzlabojumus, protams, nejūt, bet es vismaz esmu gan papeldējusi kraulā, gan ar dēlīti, gan tāpat "savā stilā". pozitīvi, ka ūdens nav tik hlorēts, lai nevarētu peldēt bez brillēm.

izdomāju aplīti, ko var skriet arī, dzīvojot centrā, kad Biķernieki šķiet neaizsniedzami. kad sauss, var skriet pa zālīti, saudzējot ceļgalus, bet pārējā laikā arī asfalts nekaitē, pie tam maršruts ir salīdzinoši interesants, tik pat kā bez luksoforiem, stunda paiet nemanot.

27. novembrī TREK Ziemas mtb maratons Mežaparkā, 17km 1h5min. bez balvām nepaliku, jo... biju vienīgā savā grupā.

4. decembrī velo no rīta līdz vakaram - sākās viss ar 30km minienu no Ogres uz Rīgu, lai paspētu 9:00 startēt no TC Dole, kamēr gaidīju pārējos, apgādājos ar kafiju, kolu un šokolādēm, izžmiedzu no iekšējām zeķēm ūdeni. izbraucām aplīti precīzi uz 85km. Rumbula - Getliņi - Saurieši - Silakrogs - Asaru ezers  Garkalne - Ādaži - Alderi - Baltezers - Jaunciems - TC Alfa - Purvciems. Garkalnē pēc tautas pieprasījuma izbraucām čempionāta apli, kurā oktobra beigās nožāvos. nenobraucu 3 nobraucienus [bīstami], neuzbraucu laikam 2-3, slīd nejēgā.
nenormāli pārsalu, saliju un gluži vienkārši apnika tik lēnu vilkties. braucot tumsā gar apdegumu centru, skaļā balsī dziedēju kko līdzīgu "tūlīt būs silti, tūlīt būs silti". bija silti, bet pirms tam knapi atslēdzu durvis, pirksti nemaz nekustās. sasildīju kājas 3 vilnas zeķēs, pati apģērbos kā uz ziemeļpolu, un tikai tad varēja sākt domāt par vannu, jo uzreiz iet būtu neprāts. recovery, visas drēbes noskalojam dušā iekš spaiņa un liekam veļasmašīnā, karsta tēja, vēl viens recovery, mazgājam velo, mazgājam kurpes, karsta vanna, ēdiens, ĒDIENS!!! kopumā patiešām gatavošanās+nokopšanās paņēma tik pat daudz laika, cik braukšana. izmazgāju sealskinz zeķes veļasmašīnā..

8. decembrī pirmo reizi pievienojos puišiem, kas brauc uz Jūrmalu - nedaudz bija bail, ka netikšu līdzi, bet izturēju visus 50, tikai pēdējos tiltos griezu zobus un minu bez redzamiem rezultātiem. dienas prieks - pāris nedēļu laikā, lai arī ne visai koordinēti un bez nekādiem treniņplāniem, tomēr ir "taustāms" rezultāts - pazaudēti 5kg dzīvsvara. brīvprātīgi-piespiedu kārtā nācās mainīt ēdienkarti uz daudz saprātīgāku, nedaudz vairāk pabraucu un paskrēju - un ir rezultāts.

11. decembrī savdabīgs eksperiments - 111km summā, no tiem 15km sacensībās Ozolniekos (1h33min), pēc tam caur Jelgavu-Iecavu braucu mājās ar velo.

17. decembrī TREK mtb maratons Zilajos kalnos, no 4 dāmām 2. vieta, savā grupā 1., bezkaunīgi apbraucu Laumu, kurai joprojām trauma liek par sevi manīt [fakts skumīgs, bet man tomēr sanāca atskaņas]. gandrīz līdz ceļgaliem dubļos, ar vienu ieklipsētu kāju rāpoju zem nogāzta koka, pa slidenām saknēm un tā.. secināju, ka, ja grib ko tādu darīt, vismaz 1x nedēļā jāpabrauc pa mežu, citādāk sanāk, ka es mēnesi tikai pa šoseju, un vēl nezin ko gribu.. pirms starta no gaisa nāca kas krus-veidīgs, bet, ja neskaita stipro pretvēju vienā posmiņā, laiks lutināja.

pirmssvētku nedēļa, sakarā ar 2. pārvākšanos mēneša laikā un pāris negulētām naktīm mācību dēļ, tā arī palikusi no mierīgajām.  un tad jau pēdējā gada nedēļa, kas pagāja Renātes un velobraukšanas zīmē.

26. decembrī pievienojos Kasparam, pirmo reizi biju līdz laternai, 80km. 27. decembrī doma skriet, bet vienai pa Rajonu bail. ir kompānija, nav problēmu... NEEE! kompānija izrādījās ne tik ļoti spēcīga, tādēļ nācās 10km skrējiena vietā nostaigāt tikai 7...

28. decembrī zvana Renāte un saka, ka gribot braukt. 60km. Aplis jau gatavs - Mežaparks-Garciems-Carnikava-Ādaži-Rīga. Kalngalē velkam uz 30, vējš mugurā, pašas tādas priecīgas.
Ādažos jau tumšs, izdzeram kakao un kafiju, apēdam viņas līdzņemtās bulciņas. Pēc endomondo šodienas braucēju aplūkošanas nolemjam, ka arī mēs neesam mīkstās, jābrauc visi 100, un uzņemam kursu uz Salaspili. Pie nobrauktuves uz Rīgu es saku "reku 50, mums TIKAI vēl tik pat!", un viņa ir gatava mani iepļaukāt.
Pa ceļam man iekož dulla muša (nez kur tādas rodas, knišļu sezona jau it kā galā..), un saku, ka jābrauc uz Ogri, mamma uztaisīs tēju, atpūtīsimies. Abas dumjas, braucam ar`. Mamma, iepriekš pabrīdināta, ir ne tikai uzvārījusi tēju, bet pat pankūkas sacepusi. Pieēdam pilnus vēderus, sadzeramies tēju ar granātābolu sulu un laižam atkal dzīvē.
Atpakaļ pa D-pils šoseju, vējš pār Daugavai ieskrējies un naturāli pūš grāvī. Neteikšu, ka bieži braucām virs 20km/h; ja man vēl ir spēks pavilkt aizvējā, tad viņai iet švakāk, nebrauktais mēnesis rāda savu.. Kilometri iet, un izskatās, ka būs apaļi 150. Rīgā vēl izmetam līkumu apkārt Spicei. Atvadāmies, bet man biiišķi pietrūkst līdz maģiskajiem 150, tādēļ, jau braucot pa Salu tiltu, griežu apkārt, braukšu vien līdz D-tiltam.. Uz Mūkusalas ielas pretvējš, atkal gāž no kājām [wtf, tikko bija vējš Ogres virzienā..], priekšā pēdējie <10km, bet man spēka nav. Nemaz. Raudāt aiz bezspēka negribas, jo arī tam spēka nav. Sāku reāli fantazēt par ēdienu, mutē parādās rīsu-tītaru sirsniņu zupas/putras garša. Pa vidam atjēdzos, ka kabatā joprojām daži cepumi, no kuriem Renāte lepni atteicās Ādažos. Slava viņai mūžīga.. 150 noķēru, braucot lejā no D-tilta. Uz Krastenes atkal pretvējš [eu, nu!!!!!!!!], bet, cepumu iedvesmota, uz Salu tilta estakādes, braucot virsū Lāčplēša ielai, uzvilku uz visiem 30km/h. Protams, ka, apgriežoties par 180`, manā ielā atkal tāds pretvējš, ka acis nevar noturēt vaļā.. Pie durvīm precīzi maģiskie 155, 7h 20min... Ai, un kā es, mājās atbraukusi, ēdu..
nākamajā dienā staigāju diezgan šķībi, bet visā visumā nebija ne vainas, netesāmies jau kosmiskos ātrumos.

30.decembrī 100 km ar Renāti un Dzintaru, un vakarā, pēc spēku uzkrāšanas un pusdien-vakariņu notiesāšanas 11km gar kanālu un pa parkiem.

rudenī atteicos no visiem orientēšanās pasākumiem, pamatā jau bail, ka atkal trases vidū nosalšu. izstāties nav labi, it īpaši šādu iemeslu dēļ, un šī ir vienīgā reize, kad es saku "tad jau labāk palikt mājās un sēdēt dīvānā".

un gads beidzies! :) varbūt nedaudz sportiskāks, bet slinkāks citās jomās, tomēr tāds nu viņš bija. ārkārtīgi daudz jaunu cilvēku, ārkārtīgi daudz notikumu. par spilgtāko noteikti izvirzu 44h LAR mačus Ludzā, kur piedalījos Matīsa vietā. par jaukāko un grūtāko - Xrace posmus, kur, savukārt, komanda mani nežēloja, un paldies Artūram un Mārtiņam par to!
par šī gada visu notikumu Notikumu  uzskatu to, ka es vispār sāku braukt ar velo. līdz tam - daži ~20km izbraucieni ar šosejveidīgu brīnumu un 24h Mona-X 2010. gadā, kurā piedalījos ar ārkārtīgi smagu velo ar ārkārtīgi platām riepām, katrā ziņā galīgi nepiemērotu šādiem pasākumiem. pirmais kritiens dubļos uz sāniem, jo klipšu kurpes kājās tikai kādu pusstundu, bailes braukt lejā no jebkura kalna Baložos, stumšanās arī pārsvarā visos Baložu kalniņos.. vasarā paslinkoju, un nu, tiesa, ne bez papildus motivācijas, jāsāk strādāt.
slēpošana.. pirms gada uzkāpu uz slēpēm, "situācija spieda" jau pēc mēneša braukt Ogres sacensībās, kur, pašai par brīnumu, līdz galam tiku, tāpat arī Apkārt Alaukstam. ceru šogad sagaidīt sniegu, jāpārbauda, vai kas nav aizmirsies..

un arī 2012. gads ir iesācies gana sportiski. jau 1. janvārī VSK Noskrien koptreniņā Piņķos, sparīgi vicinot kājas un risinot sarunas ar NRM2012 pusmaratona 2:15 tempa turētājiem, 21.1km noskrējām 2h14min29s. endomondo saka, ka PB pusītē uzlabojies par 25min, iepriekšējo reizi skrējām ar Artūru un Linardu pa Biķerniekiem un Šmerli. motivācija skriet būs, jo Signim noskrien.lv ir izdevusies gada ideja `12 - visi skrējēji automātiski sadalīti komandās, un nu notiek sacensība par ātrāko apskriešanu apkārt pasaulei. NOSKRIEN! un NOBRAUC! un vispār - foršu 2012. visiem! :)

3 komentāri:

  1. Šito vajadzētu izlasīt visiem, kuriem zudusi motivācija trenēties. Varu derēt, ka jebkurš pēc tam saņemtos jauniem sasniegumiem un mērķiem! Malacis!

    AtbildētDzēst
  2. a kur tava dz.d. dāvana??

    AtbildētDzēst
  3. ...un es domāju, ka esmu dulla, braucot 114km ar vello vējā un lietū. Izrādās, ka ir meitēns, kas ir vēl trakāks par mani! Tas ir jauki! :)

    AtbildētDzēst