iepriekšējā vakarā, līdz 1iem naktī taisot md datu struktūrās, tikai aptuveni stādījos priekšā, ko tas īsti nozīmē - noiet ap 30km pa sniegu, pārsvarā pa mežu, pie tam, cenšoties to izdarīt līdz iestājas tumsa...
14. martā 23:50, finišējot pēc 11h30min gājiena/soļojiena/skrējiena/rāpojiena un saņemot siltu zupu, man viss bija skaidrs.
bet vispār jau laikam par visu pēc kārtas.
3 atlikušie, nedezertējušie pingvīni sadomāja atkal izlaist kādu līkumiņu pa mežu. Notikuma vieta - netālu no Igaunijas robežas, 157km no Rīgas, Ramatas pagastā, pasākumu sagādāja 2 naži. Startējām 11:20 ar organizatoru ceļavārdiem "nu, tā uz 8h varētu tikt galā", ātri parēķinājām, ka nu līdz 20:00 gribētos finišēt. Raivim vispār esot bijušas ilūzijas paspēt uz Rīgu līdz viena konkrēta veikala slēgšanai (huh, 18:00).
mums nebija kompasa, kā arī, tumsai iestājoties, vajadzēja iztikt ar 1 lukturīti, kurš, par laimi, izturēja.... orientējāmies pēc zaķu spirām un ķērpjiem. un iestaigātajām pēdām pēc principa - "šitie ir skrējuši => zin, kur iet"..
KP izpaudās kā lapas ar āķīgiem jautājumiem, kuriem doti 3 atbilžu varianti. Šo lietu ņēmām nopietni, asistēja 4. pingvīns Kaspars, kuru mēģinājām sazvanīt tais reizēs, kad uz mirkli parādījās LMT zona. Iegūtie vārdi jāieliek visai šizīgā organizatoru tekstā...
Pirmais, ko izdarījām, pirms brist sniegā - pietinām bikses pie zeķēm/kājām ar līmlenti, lai sniegs nesalien garām. Izrādījās visnotaļ saprātīgs lēmums. Vienīgais mīnuss - ejot kājas pietūka un līmlente sāka berzt. Nogriezu vienu pavisam nost, rezultātā viena kāja sala vairāk kā otra
1. punkts viegli atrodams, problēma, vismaz man, bija tajā, ka līdz viņam nokļūt varēja pār nedaudz apledojušu un apsnigušu baļķi VAI pa grāvi, kur ūdens, kā šķita, vietām bija arī līdz ceļiem. Drebošām kājām pārlīdu pār baļķi.
2. un 3. sagādāja manāmas problēmas, zaudējām 1.5h uz tā rēķina, ka ielīdām nepareizjā grāvī, izstaigājām šurpu turpu, un NEKĀ. Nospļāvāmies, gājām tālāk pa citu atstātajām pēdām un atradām gan vienu, gan otru, tikai kādu gabaliņu tālāk!!!
Tālākie arī bija tīri ok, veiksmīgi izvairījāmies no mājām ar nikniem suņiem, par ko laikus startā brīdināja organizatori, Andris rāpās eglē 5m augstumā, es brikšņos dabūju pa galvu ar aizlauztu koku, gājām pāri bezgalīgiem kūtsmēstu pārkaisītiem laukiem, utt Atklājām, ka zeķes, kas pielietas ar tēju no termosa, var mēģināt žāvēt, piesienot pie somas. Skats amizants.
Tumsai iestājoties, atradām KP, kurā vajadzēja risināt izteiksmi ar kvadrātasaknēm.. nezinu, vai tas bija ozola spēks, kas palīdzēja, bet es tiku galā. Jautājumu par to, cik gliemezim zobu (25tk!!!), Andris un Raivis atrada 20m virs zemes eglē. 9.kp dotā karte izrādījās spoguļattēls.. varējām izvēlēties, vai meklēt mazos norādītos kp pa pļavu, vai arī pagrabā uz sarkaniem ķieģeļiem sameklēt to pašu vārdu, uzrakstītu ar sarkanu flomasteru. Šajā kp mūs apdzina komanda, kas līdz šim gāja aiz muguras. (vēlāk mēs atriebāmies).
Nedaudz neprātīgs bija mēģinājums tikt pāri grāvim pa mazītiņu bebru aizsprostu. Pa turieni bija gājusi 1 komanda, mēs bijām otrie. Mūsu komanda piesmēla kājas tikai par 33.33%... Mums priekšā vēl pāris kp, iešana tikai un vienīgi pa mežu, pa stigām un purvu. Purva ūdens pirms pēdējā kp gan vairs ne mani, ne pārējos nesatrauca... "ūdens!? ha! ejam!" (nopozēju arī bildītei...)
Kad palika pavisam tumšs, atradām vienīgo kp paši, neejot pa citu pēdām... Mūs apturēja vienīgi aizdomīgi vīri mašīnā, kas, izrādās, interesējās par to, kas ar baterijām staigā ap viņu meža tehniku un baļķiem. Izskaidrojām situāciju, un viņi pat piedāvāja mūs aizvest. Bija gan jāsaka paldies, nevajag, jo tūlīt sekoja kārtējais bridiens pa sniegainu meža ceļu.
Ik pa laikam skatījāmies pulkstenī. "jau 2h, bet mēs vēk neko neesam atraduši!!", "4h, un mēs pat 3 daļu neesam nogājuši!! vājprāts!!!", "jau 8h...", "10h, drīz it kā jābūt pēdējam kp.. velns, es piesmēlu kurpi!!".
Kad atviegloti jau vērām pirts durvis un domās jau sēdējām uz lāvas, balss no tālienes - "TE ir pēdējais kp!". Izrādījās, ka 1 cilvēkam jārāpjas pa virvēm DRAUSMĪGI augstu virs zemes. Sākumā pieteicos arī es, bet tad redzēju, kā puiši tur augšā cīnījās, man pārgribējās.... Tātad īstais finišs 23:50. Precīzi 12h30min!! jeeeeeeeee!
atpakaļbraucot piestrādāju par kartesvīru. tikām līdz Alojai, sāka mirgot benzīna lampiņa. empty. kartē atradu, ka Alojā ir 2 benzīntanki. 1. no tiem atvērts 6:00-24:00, tātad par 1.5h esam nokavējuši. nu lab, vēl otra iespēja. ar trīcošu sirdi un cerību, ka nepaliksim kkur uz ielas, braucām cauri pilsētai. Andri vecītis esot pasūtījis ar "ko gribat?! mums jau sen nav benzīna! NAV!!!". :o modinam Raivi, šis saka, ka varbūt tomēr tiekam līdz Limbažiem, 35km... lampiņa izdziest, braucam. Raivis pēc tam atstāsta - "jūs mani modiniet, sakiet, ka, iespējams, paliekam te pa nakti, mašīnā, aukstumā.. un iedomājies - man vienalga!! ka tik ļauj pagulēt!!!" līdz Limbažiem tikām. Rīgā ieradāmies tieši 4:00, pārguruši, laimīgi..
Drīz atkal uz mežu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru