Warning: prolonged use of positive thinking may create a permanent positive attitude
2011. gada 28. jūn.
ēdienkartē Ogres un Rīgas smiltis, 26.-27.jūn2011
Pēcjāņu izbraucieni. Svētdien bijām Zilajos kalnos, kopā 30km, vispirms visu 24h trasi, tad dubļaino sniegpārslu+ziemas braucienu kopā [cik sapratu, izbraucām interesantāko variantu no apvienotiem maršrutiem]. Bija ļooooti grūti, kalniņā uz "skatu laukumu" karjera Ogres pusē, knapi uzvilkos, muskuļi sūrst un sajūta gandrīz līdz vemšanai. Tiesa, līdz galam neuzbraucu, palika drausmīgi gari pāris metri.. Bet dzīva. Augšā skaidu kalnā 2x, garajā, slīpajā nogāzē apmēram pretī skaidu kalnam arī 2x. Izbraucām kaut kādu ārkārtīgi dīvainu nobraucienu, garš pēc velna, tieši krūmos iekšā, viss ceļš mērenā pustumsā :) interesanti būtu pretējā virzienā.. Kārtīgi pabarojām odus, bet pēc brauciena caur nātrēm kājas niez joprojām. Interesantas sajūtas, atceroties, kā mocījos agrāk pavasarī ar Mārtiņu un kompāniju, šķiet, ka tiešām esmu labākā formā. Tālu no ideālās, bet tomēr.
Mājās ap 17tiem, kā aizgājām gulēt, nogulējām visu vakaru..
Vakar puišiem līdzi braucu ap Ķīšezeru, 46km, ātrums nedaudz lielāks kā pagājušajā reizē + svētdienas nogurums.. Līdz pusei viss kārtībā, vienubrīd, dēļ tā, ka braucu pašās beigās, attapos priekšgalā, pavisam cita braukšana. Un tad, un tad pienāca "gribu mājās, lieciet man mieru", interesanti, ka vienlaicīgi ar "amerikāņu kalniņiem". Spēcīgākie izbrauca vairāk kalniņus, pārējie tā vietā vnk atpūtās. Paniskas bailes pārdurt riepas, vietām, gan mežā, gan uz ceļiem, pilns ar stikliem.. Beigās no Mežaparka 35km/h aizvējā kā medusmaize, 47, braucot lejā no Vairoga ielas pārvada, vispār pasaka.. Patīkami braukt lielākā kompānijā, arī tad, kad vilkos pašā aizmugurē, viņi mani neatstāja meža vidū :)
Daži kritieni, vakar līdaciņā [pa kuru laiku paspēju izklipsēties, nav ne jausmas] tieši no kalna lejā. Par laimi, sagaidīja mīkstas sūnas, nevis asi zari. Joprojām nesaprotu, kas notika svētdien, kad sakņainā nobraucienā sāpīgi novēlos un secināju, ka aizmugurējais rats ir laukā. Puiši saka, ka sekla gropīte rāmī, tāpēc viņu nevar jēdzīgi pieskrūvēt, tad vēl sāka kaut kas ļurināties.. Vakar Trekā puiši nomierināja, pieskrūvēja visu, kur vajag, pabrīdināja, ka nevajagot tik spēcīgi pievilkt, un palaida, pat naudu neprasīja :) :) tāds mazais prieciņš.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru